Kārlis Krastiņš: Kā klājas airBaltic un tās konkurentiem?

Lielākais un spēcīgākais pasažieru pārvadātājs Baltijas valstis nenoliedzami ir Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic. Tā ir būtisks spēlētājs arī Baltijas jūras reģionā, pēc pārvadāto pasažieru skaita tā ir viena no lielākajām reģionālajām aviokompānijām. Gan 2013., gan 2014. gadu airBaltic noslēgusi ar peļņu, bet pasažieru skaits pēc ievērojamas restrukturizācijas samazinājies par 6%. Pašlaik airBaltic turpina sarunas ar investoriem, kā tas noteikts valdības deklarācijā.

Šī gada vasaras sezonā no Rīgas bija 87 tiešie galamērķi - 50 no tiem veica airBaltic. Lai arī aviokompānijas tirgus daļa Rīgas lidostā ir samazinājusies jau trīs gadus pēc kārtas, 2014. gadā tā joprojām pārvadāja 56% no lidostas pasažieriem. airBaltic nozīmīgums Rīgas lidostai un tās attīstībai ir nepārprotams.

Eiropas aviācijā šis gads nav vienkāršs. To lielā mērā ietekmē notikumi Ukrainā, Krievijas ekonomikas problēmas un attiecību saasināšanās starp Krieviju un ES. No tā cieš gan Eiropas, gan Krievijas aviokompānijas. Eiropas pārvadātāji cieš arī no vājā eiro kursa pret dolāru - to ienākumi ir eiro, bet izdevumi par degvielu un lidmašīnām - dolāri.

Uz šī bagātā notikuma fona būtu vērts palūkoties, kas notiek un kā klājas airBaltic konkurentiem. Tas sniegtu papildus iespēju novērtēt pašas airBaltic darbību un saprast, kādos apstākļos notiek investora piesaiste.

Sāksim ar Estonian Air, kas vārda tiešā nozīmē cīnās par izdzīvošanu. Kopš 2012. gada tā zaudējusi 38% pasažierus, pērn apgrozījums kritis par 4%, bet zaudējumi sasnieguši 10,4 miljonu līmeni. Papildus tam Eiropas Komisija vēl nav pabeigusi pērn uzsākto izmeklēšanu par valsts atbalstu. Kamēr Rīgā tika pārvadāti 4,8 miljoni pasažieru, Tallinā to skaits 2014. gadā sasniedza vien 2 miljonus. airBaltic šogad aktīvi palielinājis tiešo lidojumu skaitu no Tallinas, un plāno savu darbību izvērst vēl plašāk. Septembra vidū Igaunijas valdība paziņojuma, ka negatīva Eiropas Komisijas slēdziena un aviokompānijas darbības izbeigšanas gadījumā, tā apsver jaunas nacionālās aviokompānijas izveidi.

Savukārt Lietuvā Air Lituanica 2015. gada maijā jau beidza savu darbību, airBaltic pēc vienošanās pārņemot tās klientu apkalpošanu. Situācija Lietuvā ir sekmējusi airBaltic darbības paplašināšanos Viļņas lidostā. Ar 2,9 miljoniem pasažieru tā ir otra lielākā lidosta Baltijas valstīs.

2015. gadā airBaltic ir sākusi zināmu ekspansiju Viļņas un Tallinas lidostās. Paplašināts gan piedāvāto tiešo reisu skaits, gan arī savienojumu intensitāte caur Rīgu. Šādi apstākļi nostiprina airBaltic kā Baltijas aviokompānijas biznesa pozīcijas un veicina konkurētspēju ar citām aviosabiedrībām.

Salīdzinoši liels spēlētājs ar 5 miljoniem pasažieru ir Polijas LOT. Tomēr arī šī kompānija savā darbībā saskaras ar ievērojamies izaicinājumiem. Augustā pēc skandāla atkāpās tās izpilddirektors Sebastians Mikošs, norādot uz Polijas valdības nevēlēšanos piesaistīt privātu investoru. Pērn LOT strādāja ar 9 miljonu normalizēto peļņu. Tā bija pirmā uzņēmuma peļņa pēdējos septiņos gados.

Lūkojamies tālāk mūsu ziemeļu kaimiņos - Finnair. Lai arī Finnair pēdējos 10 gados ir diezgan veiksmīgi attīstījis tālos Āzijas lidojumus, pēdējie četri gadi ir bijuši salīdzinoši grūti. 2011. gadā uzņēmums izziņoja lielu izmaksu optimizācijas programmu ar mērķi ietaupīt ap 140 miljoniem eiro gadā, tomēr plānu ieviest dzīvē bija ļoti grūti, pret to aktīvi darbojoties arodbiedrībām. 2015. gada sākumā uzņēmuma izpilddirektors kritizēja Somijas valdību par nevēlēšanos piesaistīt kompānijai investoru un iezīmēja riskus, ar kuriem Finnair saskarsies paliekot ārpus Eiropas konsolidācijas procesa. Somijas valdībai pieder 56% uzņēmuma kapitāla, akciju kurss šogad uzrādījis gandrīz 20% pieaugumu. Jāatzīmē, ka Finnair ir grūtības operēt tuvos Baltijas reisus, jo izmaksu ziņā airBaltic un citas zemo cenu aviokompānijas (piemēram, Norwegian) ir daudz efektīvākas.

SAS ir viena no lielākajām Eiropas aviolīnijām, 2014. gadā tā pārvadāja 28,5 miljonus pasažieru, apgrozīja 4 miljardus eiro un zaudēja 77 miljonus. SAS ilgstoši bija airBaltic akcionārs, līdz 2009. gadā pārdeva sev piederošās 47% akcijas tā laika airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam. Līdzīgi kā citas Skandināvijas aviosabiedrības, SAS saskaras ar augstām operēšanas izmaksām, kas nav konkurētspējīgas. Nu jau pastāvīgi uzņēmums saskaras ar streikiem un smagām attiecībām ar arodbiedrībām. 2012. gada novembrī kompānija bija tuvu maksātnespējai, tomēr SAS panāca vienošanos un lielākie kreditori un akcionāri apņēmās ieguldīt uzņēmumā gandrīz 400 miljonus eiro, pretī vienojoties ar arodbiedrībam par ievērojamu izmaksu samazināšanu. SAS akciju kurss 2015. gadā ir uzrādījis 2% pieaugumu.

Krievijā situācija aviācijas nozarē 2014. un 2015. gadā izvērtusies ļoti smaga. Sankciju, rubļa vērtības un ekonomikas krituma dēļ lielas grūtības ir gandrīz visām aviosabiedrībām. Šajā laikā valsts atbalstu aptuveni 400 miljonu eiro vērtībā kredītu vai garantiju veidā saņēma gan Utair, gan Transaero. Par spīti tam, 1. septembrī Aeroflot pārņēma 75% Transaero akciju par simbolisku cenu 1 rubli un uzņēmās saistības apkalpot visus Transaero nākotnes pasažierus. 2014. gadā Transaero pārvadāja 13,2 miljonus pasažieru.

Aeroflot 2014. gadā pārvadāja 34,7 miljonus pasažieru, uzrādot 10,7% pieaugumu. Tā Krievijā bauda īpašu statusu, piemēram, saņem maksu no visām ārvalstu aviosabiedrībām, kas izmanto Krievijas gaisa telpu pārlidojumiem un maksā par to. Precīza informācija par to, kāda ir šī summa, atklāta gan netiek, bet aptuveni aprēķini liecina, ka tā veido aptuveni 500 miljonus dolāru gadā. Var prognozēt, ka krīzes ietvaros Aeroflot turpinās nostiprināt savas pozīcijas un turpinās arvien plašāk dominēt Krievijas tirgū.

airBaltic ir konkurenti, kam klājas arī labi. Bez īpašiem pārsteigumiem - tās ir zemo cenu aviokompānijas.

Ryanair jau divus gadus ir lielākā Eiropas aviokompānija pēc pārvadāto pasažieru skaita, šogad tiek plānoti jau 103 miljoni pasažieru. Ryanair uzrāda apskaužamu rentabilitāti, pērno gadu pabeidzot ar 5,7 miljardu eiro apgrozījumu un 982 miljonu eiro peļņa. Akciju kurss 2015. gadā pieaudzis par 45%. Rīgas lidostā šis gads Ryanair bija būtisks, jo martā noslēdzās pirms 10 gadiem noslēgtais ļoti labvēlīgais līgums ar Rīgas lidostu. Uzņēmums ir slavens ar savu ļoti agresīvo taktiku attiecībās ar lidostām. Kopš 2010. gada EK veikusi kopsummā 15 dažāda veida izmeklēšanas, visbiežāk vērtējot vai tās līgumi ar lidostām atbilst tirgus principiem. Līgums ar Rīgas lidostu tika pārslēgts uz vispārējiem tirgus principiem, un tā turpina būt otrs lielākais spēlētājs Rīgā.

Arī Wizzair veiksmīgi attīstās. Atšķirībā no Ryanair, kas lido visā EIropā, tā fokusējas uz Centrālās un Austrumeiropas ģeogrāfija. 2014. gadā tā strādāja ar 1 miljarda eiro apgrozījumu un 88 miljonu eiro peļņu. Šis gads ir bijis ļoti nozīmīgs tās vēsturē, jo kompānija beidzot realizēja sen plānoto un vairākas reizes pārcelto sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO). Februārī tā uzsāka savu akciju kotāciju Londonas akciju tirgū. 2014. gadā uzņēmums turpināja uzlabot savus rādītājus Rīgas lidostā, sasniedzot 6% no tirgus daļa, un skaidrs, ka daļa no gūtajiem IPO līdzekļiem tiks izmantoti arī konkurences cīņā ar airBaltic.

Notiekošais aviācijas nozarē skaidri norāda, ka tradicionālas tīkla pārvadātāja modelis saskaras ar lielām grūtībām. Tas nozīmē jaunus izaicinājumus, kuru pārvarēšanai un tālākas attīstības nodrošināšanai aviokompānijām būs nepieciešams rast papildus kapitāla līdzekļus.

airBaltic uz konkurentu fona izskatās salīdzinoši labi, un tai ir konkurētspējas priekšrocības pateicoties spējai efektīvi operēt. Skaidri redzams, ka Baltijas jūras reģionā ir iespējas attīstībai, kuras airBaltic jau izmanto gan Viļņas, gan Tallinas lidostās. Investoru piesaistē pašlaik valda liela konkurence, jo ģeopolitiskie notikumi nenoliedzami sekmē tirgus konsolidāciju.

Please reload