Piena pārstrāde Baltijā: neizbēgamā spēku apvienošana

18/03/2016

Piena ražošanas un pārstrādes nozares tirgus pēdējo pāris gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas ārējo faktoru ietekmē. Vispirms tirgus tika sašūpots pēc Krievijas embargo ieviešanas. Papildus tam tika atceltas piena kvotas Eiropas Savienībā, kas ieviesa korekcijas izejvielu un produktu tirgus cenās. Šīs svārstības un tirgus konjunktūras izmaiņas lika, domāju, ka nepārspīlēju, pilnīgi visiem nozares spēlētājiem domāt, ko darīt tālāk – kā mainīt vai efektivizēt savu biznesu, lai izdzīvotu šajos apstākļos.

Ņemot vērā, ka Baltijas valstu ekonomikas uz kopējā Eiropas fona ir relatīvi nelielas un atvērtas, ir būtiski saprast, ka mūsu nozares spēlētājiem nav jākonkurē tikai savā starpā, bet arī globālā līmenī. Pat paskatoties uz piena plauktu veikalā var skaidri redzēt, ka notiek sīva konkurence starp vietējiem, Baltijas, un arī lielajiem globālajiem nozares uzņēmumiem.

Tādēļ, lai mēs saglabātu savu konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgū, ir jāsaprot, ka “katrs pats par sevi” nav pareizā taktika šajā situācijā – ir mērķtiecīgi jātiecas kļūt efektīvākiem uz konkurentu fona, jāpanāk potenciāls ietaupījums uz apjoma ražošanu (ang. – economies of scale), kā arī jāiegūst ekonomisks labums no pieredzes apmaiņas. Uzņēmumu apvienošana, veicinot nozares konsolidāciju, Latvijas un Baltijas mērogā ir nepieciešama, un šajā rakstā ir uzskaitīti daži no iemesliem kāpēc.

Paskatoties uz statistikas datiem, redzams, ka piena pārstrādes nozares uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (turpmāk – ang. mergers and aquisitons jebM&A) tirgus Centrālajā un Austrumeiropā proporcionāli pret visiem darījumiem Eiropā pēdējo trīs gadu laikā ir samazinājies, tomēr jāatzīmē nedaudz pozitīvā tendence pēdējā gada laikā. Ir notikuši vairāki būtiski darījumi, piemēram, SIA Rīgas Piensaimnieks iegāde, ko 2015. gadā veica Food Union grupas finanšu partneris Meridian Capital, arī  šī gada sākumā izziņotais darījums Rumānijā, kura ietvaros Francijas Lactalis Group plāno iegādāties vietējo piena pārstrādes uzņēmumu Albalact par aptuveni 90 mEUR, un citi. Pēdējais no minētajiem darījumiem jau nosaukts par pēdējo piecu gadu laikā lielāko visā pārtikas pārstrādes nozarē šajā valstī.

 

 

Apskatot tendences piena pārstrādes M&A tirgū, var novērot, ka gan Austrumeiropas reģionā, gan Rietumeiropā dominē horizontāli apvienošanas darījumi, kas nozīmē, ka gan iegādātais uzņēmums , gan investors darbojās vienā nozarē, šajā gadījumā - piena pārstrādē.  Skatoties uz pārējām pircēju kategorijām, ir redzams, ka Rietumeiropas tirgū ir izplatīti arī vertikālās apvienošanās gadījumi. Pārsvarā ir novērojami darījumi, kur piena ražotāju kooperatīvs iegādājās piena pārstrādes uzņēmumu, piemēram, Lielbritānijas piena kooperatīva Dale Farm siera ražotāja Fivemiletown Creamery iegādes darījums. Lai gan arī mūsu reģionā ir šādi gadījumi, piemēram, “Latvijas piena” akciju iegāde, par kuru interesi izteicis kooperatīvs Latraps, šādi darījumi kopumā nav tik bieži. Iespējams, tas ir tādēļ, ka piena kooperatīvi šajā reģionā pagaidām ir ar mazāk būtisku nozīmi kopējā nozares attīstībā kā tas ir, piemēram, Dānijā, Lielbritānijā utt. Pilnīgi iespējams, ka ar laiku vertikālā integrācija arī Baltijas reģionā uzņems apgriezienus, bet šobrīd šādu scenāriju prognozēt būtu pāragri.[1]

 

 

Salīdzinot Baltijas valstis savā starpā, neskatoties uz salīdzinoši mazo ģeogrāfiju, ir novērojamas lielas atšķirības nozares konsolidācijas līmeņos. Kas attiecās uz piena pārstrādi, Lietuvas tirgus kopumā šajā ziņā ir krietni sakārtotāks kā Latvijas, kas attiecīgi ļauj Lietuvas uzņēmumiem būt konkurētspējīgākiem. Rezultātā, četri no pieciem Baltijas lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem pēc apgrozījuma atrodas tieši Lietuvā. Neskatoties uz to, kopējais uzņēmumu skaits, kas klasificējās zem nozares “piena pārstrāde”, Lietuvā ir gandrīz tāds pats kā Latvijā (attiecīgi 47 un 48 uzņēmumi).

Skatoties uz kopējā Eiropas valstu fona, vidējais piena pārstrādes uzņēmuma apgrozījums Latvijā ir zem vidējā ES valstu līmeņa, kas norāda uz potenciālām konsolidācijas iespējām šajā nozarē.[2]

 

Tādējādi kopumā, lai Latvijas un Baltijas uzņēmumi virzītos tuvāk vidējam Eiropas līmenim,  uzņēmumiem būtu jādomā par “spēku apvienošanu”. Uzņēmumu mērķtiecība un augsta konkurētspēja būtu nepieciešama arī, lai varētu efektīvāk konkurēt globālajā tirgū, kur esam jau šobrīd.

 

[1]Avots: Capital IQ datubāze

 

[2] Avots: Eurostat dati par uzņēmumiem ar NACE kodu piena pārstrāde par 2014. gadu

 

Please reload