Eksperti: Par spīti problēmām, piensaimniecībai joprojām ir augsts attīstības potenciāls

22/03/2016

Rīga, 22.marts, LETA. Neraugoties uz sarežģīto situāciju piensaimniecībā, industrijai ir potenciāls saražot vismaz trīs reizes vairāk piena nekā patlaban, uzbūvēt efektīvu pārstrādes rūpnīcu, ļaut nopelnīt visiem ražošanas ķēdē iesaistītajiem, taču šī mērķa sasniegšanai nepieciešami jauni kvalitatīvi zīmoli un produkti, kā arī sadarbība starp ražotājiem un pārstrādi.

To šodien atzina piena nozares attīstībai veltītās diskusijas dalībnieki.

Kā norādīja investīciju kompānijas "Prudentia" baņķieris Ģirts Rungainis, patlaban Latvijas piensaimniecība nespēj sevi atražot, jo subsīdijas ir lielākas nekā ienākumi. Tomēr pieprasījuma ietekmē situācija ilgtermiņā mainīsies, un piensaimniekiem nāksies iemācīties pārdot augstas pievienotās vērtības produktus ar atbilstoši izvēlētu zīmolu, kas demonstrē noteiktas vērtības.

"Latvijā beidzas "dzīvesveida lopkopība" un sākas "industriālās ražošanas" lopkopība. Vairs nepietiek pārdot tikai pienu vai tam pievienot labās baktērijas. Nepieciešams kas vairāk - jauni zīmoli un produkti ar augstu pievienoto vērtību, kurus vest pasaulē un izdevīgi pārdot," sacīja Rungainis.

Viņš arī norādīja, ka patlaban Lietuvā saražo trīs reizes vairāk piena nekā Latvija, līdz ar to Latvijai ir potenciāls trīskāršot ražošanas apmēru un nākotnē pat desmitkāršot.

"Visā pasaulē notiek izmaiņas ražošanas ķēdē, bet tā nevar darboties, ja nav attīstīta pārstrāde. Līdz ar to, ja notiek ražošanas apmēru pieaugums, pārstrādes sektoram ir potenciāls izveidot lielas pārstrādes jaudas. Piena ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem nevis jācīnās, bet jāsadarbojas," norādīja baņķieris.

Arī "DNB Bankas" eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka piensaimniekiem ražošanas un peļņas iespējas joprojām ir lielas, tomēr ražošanas apmērus vērts kāpināt tikai tad, ja piens attiecīgajā reģionā tiek pārstrādāts.

"Latvija ģeogrāfiski un topogrāfiski ļoti piemērota piena ražošanai, bet efektīvākai pārstrādei būtu nepieciešams uzbūvēt pārstrādes rūpnīcu, piemēram, Gulbenes vai Madonas pusē. Šāda rūpnīca izmaksātu 35-40 miljonus eiro," sacīja Strautiņš.

Vienlaikus viņš atzina, ka zemniekiem joprojām jārēķinās ar problēmām saistībā ar piena iepirkuma cenām, jo, tirgos pieprasījumam mainoties tikai par dažiem procentiem, piena cenu svārstības ir daudz lielākas. Piena ražotājiem jānogaida un jāpārlaiž šis periods, lai, krīzei pārejot, spētu pelnīt.

Tikmēr "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš atzina, ka Baltijas piena tirgū pēdējā gada laikā notikuši vairāki būtiski uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumi, piemēram, pasludināta rūpnīcas "Latvijas piens" akcionāra kooperatīva "Trikāta KS" maksātnespēja, tā kapitāldaļu iegādei ir atrasts interesents. Savukārt Igaunijas lielākajam pārstrādes uzņēmumam "Tere" ir problēmas ar kreditētājiem, tas nespēj norēķināties ar "Nordea" banku, bet Lietuvā "East Capital" realizējis "Pieno žvaigždės" akcijas, vienlaikus sūdzot tiesā Lietuvas uzņēmumu "Rokiškio sūris".

Krastiņš prognozēja, ka šogad Baltijā pārtikas un dzērienu ražošanas industrijā turpināsies konsolidācija, savukārt Latvijai piensaimniecībā lielākais konkurents joprojām būs Lietuva, tāpat konkurents ir arī Igaunija.

"Latvijā ir 24 000 govju saimniecību un 48 pārstrādes uzņēmumi, Igaunijā - 2000 saimniecību un tikai 27 uzņēmumi. Lietuvā šīs proporcijas ir attiecīgi 65 000 un 47 un arī tur pārstrāde ir efektīvāka. Tikmēr Latvijā no visām trim valstīm pārstrāde ir visvājākā," sacīja Krastiņš.

Viņš arī rezumēja, ka Baltijas piena pārstrādātāji Krievijas notikumu ietekmē spiesti pārorientēties uz citiem eksporta tirgiem, tostarp Āzijā, Ķīnā un Japānā. Vairākiem pārstrādātājiem būs vērojams būtisks apgrozījuma kritums, kas savukārt stimulēs raudzīties "apvienošanās virzienā".

Tikmēr koncerna "Food Union" sastāvā esošā AS "Rīgas piena kombināts" valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs diskusijā atzīmēja, ka uzņēmums joprojām cer uz Krievijas tirgus atdzimšanu. Kad ģeopolitiskā situācija mainīsies, uzņēmums šajā tirgū atgriezīsies. Tāpat uzņēmums aktīvā strādā pie eksporta attīstības citviet pasaulē, piemēram, Ķīnā un Irākā.

"Eksporta tirgos gaida produktus ar augstu pievienoto vērtību, tādēļ strādājam tieši pie tā, veltot miljoniem vērtus resursus," rezumēja Staņēvičš.

Kā ziņots - lai diskutētu par piena pārstrādes nozares perspektīvām un uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgos, finanšu konsultāciju uzņēmums "Prudentia" un "Nasdaq Riga" šodien organizēja neformālu diskusiju.

Please reload