Ivars Pinkulis: Latvijas dabasgāzes tirgū ienāks jauni dalībnieki

20/05/2016

Pēdējā laikā vienotā Baltijas dabasgāzes tirgus izveidošanās tiek uzskatīta par aizvien reālāku notikumu ar jau konkrēti nospraustiem termiņiem. Ir vairāki iemesli, lai pozitīvi raudzītos uz vienota Baltijas reģiona, un potenciāli - vienota Baltijas reģiona un Somijas gāzes tirgus izveidi. Pirmkārt, vienota gāzes tirgus izveide palielinās gāzes tirdzniecības apjomus, kas var piesaistīt lielu starptautisko tirgus spēlētāju interesi (piem., jaunus sašķidrinātās dabasgāzes importētājus). Otrkārt, vienota gāzes tirdzniecības platformas regulējuma ieviešana visā reģionā būtiski samazinās administratīvas un tirdzniecības izmaksas. Tāpat vienoti nosacījumi ļaus tirgus dalībniekiem bez apgrūtinājuma izprast darbības nosacījumus kaimiņvalstīs un sekmēs tirgotāju darbības ātrāku izplēšanos visā reģionā. Šie faktori veicinās konkurētspējīgas un uz aktuālo pieprasījumu un piedāvājumu balstītās dabasgāzes cenas izveidi. Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācija ir priekšnoteikums vienotā un efektīvā Baltijas gāzes tirgus izveidē.

Tai pašā laikā ir jāatzīmē, ka Latvijas iekļaušanās vienota Baltijas gāzes tirgus izveidē ir atkarīga no AS “Latvijas Gāze” sadalīšanas Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas procesa ietvaros, t.sk. būtiska loma būs jaunajiem Inčukalna gāzes krātuves un Latvijas gāzes pārvades sistēmas īpašniekiem, kā arī Inčukalna krātuves darbības modelim. Igaunijas un Lietuvas piemēri rāda, ka loģiskākais pircējs šeit būtu Latvijas valsts, tai pašā laikā starptautiskā infrastruktūras investīciju fonda Marguerite Fund nesenā kļūšana par AS “Latvijas Gāze” akcionāru var radīt situāciju, ka gāzes pārvades infrastruktūra Latvijā pieder arī ārvalstu finanšu investoram. Tādā gadījumā spēja sabalansēt šī ārvalstu finanšu investora, kā arī Baltijas valstu valdību komerciālās un politiskās intereses būs nozīmīgs priekšnosacījums vienota Baltijas gāzes tirgus izveidei.

Lietuvas un Igaunijas gāzes tirgus atvēršana ir arī īsā periodā izmainījusi Baltijas stratēģisko gāzes tirgus dalībnieku spektru, un ir ļoti iespējams, ka Latvijas gāzes tirgus atvēršanas rezultātā redzēsim jaunus tirgus dalībniekus arī šeit. Izskatās, ka  Vācijas investors "Uniper Ruhrgas International GmbH" un Krievijas investors "Gazprom" savu nākotni Baltijas tirgū līdzšinējā veidolā vairs neplāno. Par to liecina fakts, ka gan “Uniper Ruhrgas International”, gan “Gazprom” pēdējo 2 gadu laikā ir pārdevuši sev piederošās akcijas Igaunijas un Lietuvas gāzes sadales un tirdzniecības sistēmu operatoros, attiecīgi - "Eesti Gaas" un "Lietuvos Dujos". Tuvākajā laikā arī noskaidrosies, vai viens no AS “Latvijas Gāze’ esošajiem akcionāriem “Itera Latvija” ies “Gazprom” un “Ruhrgas” pēdās un pārdos sev piederošās 10% “Eesti Gaas” akcijas. Šie darījumi arī ieskicē turpmākos notikumus ap AS “Latvijas Gāze” akcionāru struktūru pēc 2017.gada gāzes tirgus liberalizācijas – “Gazprom”, “Uniper Ruhrgas International”, un potenciāli arī “Itera Latvija” vietā varētu ienākt jauni tirgus dalībnieki, kuru galvenā motivācija būtu kļūt par nozīmīgu Baltijas vienotā gāzes tirgus spēlētāju. Uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumi Eiropas dabasgāzes tirgū norāda uz salīdzinoši augstu investoru aktivitāti, kas ļauj tuvākajos gados cerēt uz gāzes patērētājiem izdevīgas tirgus konjunktūras veidošanos Latvijas, un pēc tam - arī Baltijas līmenī.

 

Please reload