top of page

TOP101 paneļdiskusija: Dzinuļi un izaicinājumi IPO un M&A darījumiem

25. janvārī Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā jau 3. gadu pēc kārtas notika ikgadējā paneļdiskusija TOP101. Tas bija Prudentia un NASDAQ Riga/Tallin veidotā TOP101 un SSE Riga kopdarbs, kura rezultātā radās aizraujoša diskusija par uzņēmumu pirmajiem soļiem kapitāla tirgos un stratēģiskos paplašinājumos.



Grupā bija pārstāvēti uzņēmumi ar plašu nozaru un īpašumtiesību fonu: Dr. Natalja Točelovska (SSE Riga asociētā profesore, Fintech Latvia valdes locekle), Māris Simanovičs (Eco Baltia valdes priekšsēdētājs), Agnese Ozolkāja (valdes locekle Rīgas Ūdens ), Johans Akerbloms (Citadele bankas valdes priekšsēdētājs ) un Klāvs Vasks (airBaltic un Tet padomes priekšsēdētājs). Diskusiju vadīja nozares profesionālis Arvīds Kostomārovs (Kostomārova Birojs), kuram ir plaša starptautiska pieredze darījumu un likvidācijas jomā.

Diskusijā bija divas galvenās tēmas – sākotnējais publiskais akciju piedāvājums (IPO) saistībā ar valdības apņemšanos kotēt biržā valstij piederošos uzņēmumus kā arī apvienošanās un pārņemšanas (M&A) darījumi privātajā sektorā.

Bieži sastopams izaicinājums, kad uzņēmumi apsver IPO Baltijas tirgos, ir tirgus dziļums. Igaunijai, Lietuvai un Latvijai tirgus ierobežojuma attiecība pret IKP ir attiecīgi 17%, 9% un 3%. Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 54%. Šajā brīdī tas parāda divas problēmas. Investoram nav daudz uzņēmumu, kuros ieguldīt, bet uzņēmumam, kas apsver un IPO, nav lielas pārliecības, ka būs pietiekami daudz investoru, kas vēlas ieguldīt. Tas rada vistas un olas paradoksu, liekot uzdot jautājumu: kam vispirms jāuzņemas risks – investoriem vai uzņēmumiem?

Dr. Nataļja Točelovska norādīja, ka aktīvie investori Latvijā nereti izvēlas investēt ASV un citos starptautiskos un likvīdākos uzņēmumos, norādot, ka Baltijas tirgū ir nepieciešami investoriem pievilcīgāki uzņēmumi. Pašreizējās vietējās aizdomās turamās kompānijas par IPO ir Citadele un airBaltic. Katrs no šiem uzņēmumiem radītu būtisku tirgus lieluma pieaugumu. Johans Akerbloms norāda: "Tie 3% varbūt kļūtu par 4%, ja mēs tiktu biržā, kas ir labi, bet tad mums ir jāizveido 33% jauns tirgus, kas šodien nav aktīvs un tas būtu milzīgs pieaugums." airBaltic gadījumā summas ir vēl lielākas. Vairāki diskusiju dalībnieki norāda, ka vietējie investori vien var nespēt segt šos apjomus un aplūko vietējos pensiju fondus kā potenciālu vietējo finansējuma avotu.

Uz priecīgākas nots - obligāciju tirgum ir veicies labāk. Pateicoties fiksētiem termiņiem un atdevei to mazāk ietekmē zemā likviditāte un tirgus aktivitāte, jo ir noteikts naudas plūsmu realizācijas mehānisms. Šis zemākais risks nodrošina lielāku ieguldītāju līdzdalību. Jauns potenciālais obligāciju emitents ir Rīgas Ūdens. Ņemot vērā ievērojamas vajadzības  pēc investīcijām infrastruktūrā nākamo 10 gadu laikā, tai būs jāizmanto daudzi finanšu instrumenti, lai piesaistītu nepieciešamo kapitālu. Pēc Agneses Ozolkājas teiktā, neskatoties uz to, ka tuvākajā laikā netiek plānots IPO, Rīgas Ūdens varētu apsvērt obligāciju emisiju un uzskatīt obligācijas par instrumentu, lai pārbaudītu iespējamo investoru līdzdalību nākotnes IPO, kā arī kredītportfeļa diversifikācijas bonusu.

Attiecībā uz M&A tirgu diskusiju dalībnieki ir pozitīvāki. Aktivitāte ir, un privātā kapitāla fondi ir galvenais tirgus aktivitātes virzītājspēks, lai gan Baltijā šādu fondu nav daudz. Taču, pēc Māra Simanoviča domām, ir svarīgi redzēt un paturēt prātā, kurš ir nākamais pircējs pēc 3-5 gadiem. Tādējādi vietējie privātā kapitāla fondi var spēlēt stratēģisku lomu tirgus konsolidācijā, bet pēc tam nākamais solis ir jau starptautiskie privātā kapitāla fondi.

Vēl viena iespēja M&A tirgū būtu valstij vai pašvaldībām piederošu uzņēmumu apvienošana. Būtisks solis šajā virzienā būtu telekomunikāciju kompāniju Tet un LMT apvienošana. “Valdība šobrīd to nedarot, katru dienu zaudē naudu", uzskata Klāvs Vasks. Rīgas Ūdens ir līdzīgā situācijā, ar lielām investīcijām infrastruktūrā visai nozarei, kas dažiem mazākiem uzņēmumiem var būt sarežģīti, Agnese Ozolkāja saskata iegādes potenciālu Rīgas apkārtējās teritorijās. Abas šīs iespējas ietver arī izaicinājumu, jo tās prasa drosmīgu rīcību no valdības un pašvaldībām, kas ir šo uzņēmumu galvenie akcionāri.

Pēdējos gados finansēšana kopumā tiek uzskatīta par izaicinājumu, īpaši Latvijā. Tas, protams, ietekmētu arī M&A finansējumu. Johans Akerbloms, atbildot uz jautājumu par Citadeli un tās interesi par M&A darījumu finansēšanu, skaidro, ka banka ir ieinteresēta šajā virzienā un nesaskata problēmas darījumu finansēšanā ja tie notiek starp Baltijas valstu uzņēmumiem. Viņš arī norāda, ka darījumiem ar starptautiskiem investoriem, kas investē Baltijā, vietējās bankas reti tiek uzskatītas par iespējamu finansēšanas iespēju. Neskatoties uz Māra Simonoviča komentāriem, kas varētu būt pretrunā ar dažiem iepriekšējiem apgalvojumiem, viens ir skaidrs. Uzņēmumiem, kuriem ir profesionāla un institucionalizēta pieeja M&A, finansējums ir pārdomātas finanšu plānošanas un ilgtermiņa stratēģijas rezultāts. Tāds ir Eco Baltia piemērs, kam gan ar banku, gan obligāciju finansējumu, kurās parakstītāji pārsniedza piedāvāto obligāciju apjomu, izdevies finansēt darījumus arī ārpus Baltijas robežām.

Baltijā esam pieraduši strādāt skarbā vidē. Ne tik pārpildītā ar lētu naudu vai ļoti lielu investoru interesi, bet tajā pašā laikā izjūtot ģeopolitiskos riskus, augstāku procentu likmju un inflācijas negatīvos aspektus. Tomēr tas neaptur tirgus, bet gan liek vietējiem dalībniekiem strādāt cītīgāk. Pēdējo 5 gadu laikā Nasdaq Baltic piesaistot gandrīz 4 miljardus eiro un turpinot M&A aktivitāti, Latvijas un Baltijas publiskais un privātais tirgus turpina attīstību apjoma, kvalitātes un korporatīvās pārvaldības ziņā ar pozitīvām norādēm par 2024. gadu un turpmāk.

Comments


bottom of page